cleaned_text
stringlengths
6
2.09k
source
stringclasses
2 values
language
stringclasses
1 value
Òṣùwọ̀n ọ̀gbàrá Dada àpáta tún le ṣe ìwọ̀n lílo mítà Ìbàpapọ̀ (Olu)..
wikipedia
yo
Ohun elo onigun mẹta yii ni a gbe sori awọn Studs mẹta ti o wa titi lailai sinu dada apata lati pese aaye wíwọ̀n kan..
wikipedia
yo
Àìṣe-tààrà, àwọn ọ̀nà wíwọn tí kìí ṣe olùbásọ̀rọ̀ pẹlu ṣíṣàyẹ̀wò láṣẹr ati fọ́tòyíyà oní nọmba..
wikipedia
yo
Lakoko ti ọlọjẹ láṣẹr nilo ọpọlọpọ alamọja ati ohun elo gbowolori, tun fọtoyiya ati fọtoyiya oni nọmba tun le ṣee lo lati gba ṣaaju fun awọn oniwadi pẹlu isuna ti o kere pupọ.awọn itọkasi..
wikipedia
yo
Nàìjíríà ní àwọn agbègbè ojú-ọjọ́ mẹ́ta ọ̀tọ̀tọ̀, àwọn àkókò méjì, àti rògbòdìyàn ìwọ̀n òtútù láàrín 21 °C àti 35 °C..
wikipedia
yo
Ọjọ́ ọjọ́ rẹ jẹ́ ìlàjà nípasẹ̀ àwọn ipò ọ̀tórun mẹ́ta pẹ̀lú Convectional, iwájú, àti àwọn ìpinnu ọ̀rọ̀bóphical ..
wikipedia
yo
Awon iṣiro lati egbe banki agbaye se afihan iwọn otutu lododun ati awon iyatọ ojo ti orilẹ-ede, iwọn otutu ti o ga julọ ni ọdọọdun jẹ 28.1 °C ni ọdun 1938, lakoko ti ọdun tutu julọ jẹ 1957 pẹlu arosọ ọjọ ọdọọdun ti 1,44.45mm.oju-ojo naa ni ipa pataki lori ogbin, ọrọ-aje, ati awujọ ti orilẹ-ede..
wikipedia
yo
Àkókò òjò ni àkókò tó ṣe pataki jù lọ fún iṣẹ́ àgbẹ̀, nítorí pé ó jẹ́ àkókò tí wọ́n máa ń gbìn, tí wọ́n sì ń kórè rẹ̀..
wikipedia
yo
Àkókò gbigbe jẹ akọkọ ọ̀gbẹlẹ̀, èyítí o lè já sí àìtó omi àti àwọn ìkùnà irúgbìn..
wikipedia
yo
àwọn ìwọ̀n òtútù gíga àti ọriniini tún lè jẹ korọrùn àti pé o lè já sí àwọn ìṣòro ìlera..
wikipedia
yo
ojú-ọjọ́ Nàìjíríà ní ipá nípasẹ̀ ipò agbègbè rẹ̀, àwòrán ilẹ̀-ayé, àti àwọn ìbáraẹniṣepọ̀ ti àwọn ọ̀pọ̀ ènìyàn afẹ́fẹ́..
wikipedia
yo
Nàìjíríà wà ní ìwọ oòrùn Áfíríkà, láàrin àwọn òpópónà 4n àti 14NN, àti àwọn igun 2° àti 14°..
wikipedia
yo
ó ní ìrírí ojú-ọjọ́ òtútù tí ó ní ìjúwe nípasẹ̀ tútù àti àwọn àkókò gbígbé pàtó.Afẹ́fẹ́ ti orílẹ̀-èdè Nàìjíríà ní àwọn agbègbè ojú-ọjọ́ mẹ́ta ọ̀tọ̀mí..
wikipedia
yo
GẸ́GẸ́ BÍ ÀJỌ TÓ Ń RÍ SÍ Ọ̀RỌ̀ OJÚ ỌJỌ́ LÓRÍLẸ̀-ÈDÈ NÀÌJÍRÍÀ ṢE SỌ, Ilẹ̀ Olóoru ló sábà máa ń jẹ́..
wikipedia
yo
O le ti wa ni títọ lẹsẹsẹ sí mẹta pẹlu àwọn Trollhäsó ronú afẹ́fẹ́ ní gúúsù apá, ati àwọn Troves Savannah afẹ́fẹ́ ati Sailélóge gbóná àti ìlẹ̀kẹ̀ afẹ́fẹ́ ní àríwá àwọn ẹ̀yà tí àwọn orílẹ̀-èdè..
wikipedia
yo
Lakoko ti iwọn otutu ati jijọ n ṣe awọn ipa pataki ninu ipinnu ti oju-ọjọ orilẹ-ede, ọjọ ti rò pe o jẹ ipin pataki ti o da lori ìbáramu ati awọn itọsi fun iṣẹ-ogbin.Ojú-ọjọ otutu otutu (am) oju-ọjọ Ọjọ otutu ni a le rii ni apa gusu gusu ti Orilẹ-ede naa..
wikipedia
yo
Ojú-ọjọ́ yìí ni gbogbogbo ni ìfojú aropin aropin ọlọ́dọọdún ti 2000mm èyítí ó yàtọ̀ fún méjèèjì àwọn agbègbè etí okun àti àwọn agbègbè inú ilẹ̀..
wikipedia
yo
Lakoko akoko gbigbe, awọn agbegbe pẹlu oju-ọjọ yii ni iwọn otutu ti oṣooṣù ti o wa lati lakoko alẹ si ni ọsan..
wikipedia
yo
Port Harcourt, Delta àti Bàta jẹ́ àpẹẹrẹ ti Troxy Anas..
wikipedia
yo
ó ti wà ní characterized nípasẹ̀ kan kíkúrú àkokò tútù àti kí ó kàn gùn gbé àkókò àkàwé sí àwọn àw afẹ́fẹ́..
wikipedia
yo
àkọ́kọ́ tũtú máa n ṣiṣẹ́ láti May sí kẹsan, lakoko ti àkokò gbígbẹ n lọ láti oṣù kẹwa sí kẹrin.Ojú-ọjọ́ Troó Savannah (aw) ojú-ọjọ́ òtútù Savannah tún ni à npè ní Tutù tútù àti afẹ́fẹ́ gbígbẹ, nítorí wọ́n sọ lati ni mejeeji Tutù àti àwọn àkókò gbígbẹ..
wikipedia
yo
ó lè jẹ́ bóyá àkokò gbígbé gígùn àti àkokò tútù kúkúrú kúkúrú; tàbí àkokò tútù gígùn àti àkokò gbígbẹ kúkúrú kúkúrú kan..
wikipedia
yo
Ojú-ọjọ́ òtútù Savannah ní ìwọ̀n ọjọ́ rírọ̀ lododun tí ó tó 1200mm tàbí ìsàlẹ̀, lákokò ti ìwọ̀n òtútù ti oṣooṣù jẹ́ láti lákokò alẹ́ sí ọ̀sán ní ọ̀sán..
wikipedia
yo
ìpínlẹ̀ èkó jẹ́ àpẹẹrẹ ìpínlẹ̀ kan ti irúfẹ́ ojú ọjọ́ bẹ́ẹ̀..
wikipedia
yo
Sibẹsibẹ, ọpọlọpọ awọn agbegbe aarin ati gusu tun ni oju-ọjọ yii.gbóná SaHananilẹ̀ (bWH) ati awọn oju-ọjọ olominira (BSH) awọn oju-ọjọ gbígbóná ti Sa?” ati awọn iwọn otutu kekere ni apapọ awọn iwọn otutu ọsan ti ati ni alẹ..
wikipedia
yo
Awọn agbegbe ti o ni iriri oju-ọjọ yii jẹ apakan pataki ti apakan ariwa ti Nigeria ati pe wọn ni iriri iwọn risan kekere lododun ni isalẹ 700mm..
wikipedia
yo
Ni akoko gbigbe, awọn ojo ro diẹ, oorun diẹ sii ati ọriniinitutu kekere..
wikipedia
yo
Àkókò yìí ṣubú láàrin oṣù kẹwa ati kẹrin gbogbo ọdún..
wikipedia
yo
O jẹ deede lati ni iriri Harmattan ati awọn iwe gbigbe ni asiko yii..
wikipedia
yo
Har nigbagbogbo han lati Oṣu kejila si Oṣu Kini..
wikipedia
yo
ọdún 1983 di ìgbàsílẹ̀ gẹ́gẹ́ bí ọdún gbígbé jùlọ ti Nàìjíríà ti rí láti ọdún 1981.Ìgbà tútù àkọ́kọ́ tútù tún tọ́ka sí bí àkókò òjò..
wikipedia
yo
Àkọ́kọ́ tutu jẹ́ akiyesi ní pàtàkì ní Etíkun Gúúsù ila-oòrùn, níbití ọjọ́ ọjọ́ ọdọọdún ti dé bíi 130 inches (330) cm), níbití àwọn ìwọ̀n otutu ṣọ̀wọ́n kò kọjá 90f (32C)..
wikipedia
yo
Ọdún 2019 gba igbasilẹ gẹ́gẹ́ bi ọdún ti o tutù julọ ti Nàìjíríà ti ri lati ọdun 1981.Ìwọ̀n otutu Naijiria ni iriri àwọn iwọn otutu ti o ga ni gbogbo ọdun, ti o ni ipa nipasẹ ipo rẹ nitosi equator..
wikipedia
yo
Ìwọ̀n ìwọ̀n òtútù lododun jẹ́ láti 25 °C sí 32 °C, pẹ̀lú àwọn ìyàtọ̀ agbègbè tí ó dá lórí àwọn okùnfà bíi ìgbéga àti isunmọ sí àwọn ará omi.
wikipedia
yo
Ìwọ̀n òtútù oṣooṣù ni Nigeria wa láàrin 24°C sí 30 °C.
wikipedia
yo
Àwọn ìwọ̀n òtútù tí ó ga jùlọ ni a máa ń ríi láàrin kinni ati kẹrin ní àkókò gbígbẹ ati pé à npè ní àkókò gbígbóná..
wikipedia
yo
O ṣubu laarin kinni ati Oṣu Kẹta lati ni guusu, ati Oṣu Kẹta si May ti o wa lati 42.9 °C si 44,5 °C ni ariwa..
wikipedia
yo
Ni ọdun 2021, akoko yii duro titi di May.Ni ọdun 2020, Naijiria rii ìlọsókè diẹ pẹlu awọn ipinlẹ guusu ti n ṣe igbasilẹ iwọn otutu apapọ ti 30 °C - 32 °C lakoko ti awọn ipinlẹ Ariwa ni igbasilẹ ti 34 °C si 37 °C..
wikipedia
yo
Nàìjíríà ṣe ìgbàsílẹ̀ ọdún 2021 gẹ́gẹ́bí ọdún pẹ̀lú ìwọ̀n òtútù tí ó ga jùlọ ní ọdún 40.Ìyípadà ojú-ọjọ́ láti ọ̀pọ̀ ọdún sẹ́yìn, orílẹ̀-èdè Nàìjíríà ti túbọ̀ ń tètè dé sí oríṣiríṣi ewu nítorí ìyípadà nínú ojú ọjọ́..
wikipedia
yo
pẹlu àwọn ààyè gúsù ati àwọn etí òkun ni ẹ̀wù tí ìṣàn omi nítorí àwọn ìpele òkun ti ṣọṣẹ́..
wikipedia
yo
Síwájú síi, wọ́n tún ní ewu pẹ̀lú àrùn omi tí omi àti jẹ́ ìpalára sí díẹ̀ síi..
wikipedia
yo
Awọn ipinlẹ ti o wa ni apa ariwa orilẹ-ede naa n ni iriri awọn iwọn otutu ti o ga, jijọ ti o dinku ati pe o jẹ ẹwu nipasẹ ọgbẹ, iyan, ati aito ounjẹ.igbese afẹ́fẹ́ Naijiria dara pọ mọ ajọ un Environment's Clímate and Clean Air Coros ni ọdun 2012 pẹlu erongba idinku idinku awọn eérú oju-ojo kukuru ni awọn apa mẹwa ti o ni ipa giga..
wikipedia
yo
Orílẹ̀-èdè Nàìjíríà tí a ti pinnu ìpínnu orílẹ̀-èdè Nàìjíríà (ndc) ní a ṣe pẹ̀lú àdéhùn láti dínkù ìtújáde GHg nípasẹ̀ 45 ọgọ́rũn ní ipò ti 2030 lẹ́hìn tí Nigeria gba àdéhùn Paris lábẹ́ ìjọba Ààrẹ Buhari ..
wikipedia
yo
Nàìjíríà tún fọwọ́ sí òfin ìyípadà ojú-ọjọ́ ní oṣù kọkànlá ọdún 2021..
wikipedia
yo
Iwe-owo kan eyiti o ṣe afihan ifaramo orilẹ-ede si iran-igba pipe ti ibi-afẹde ọdọ apapọ kan fun ọdun 2050 si 2070.Oju Ojo to gaju ati awọn ẹ̀wùàwọn igbi ìgbóná gege bi ajo nimet ti Naijiria se so, Naijiria, pẹlu iwọn ìgbónágbológbòó ọdọọdun ti 26.9 °C ti ni iriri igbi ooru pẹlu awọn iwọn otutu ti o ju 35 lọ °C ati pẹlu awọn oṣuwọn iṣẹlẹ giga ni apa Ariwa ti Orilẹ-ede naa..
wikipedia
yo
Apa ariwa jẹ ipalara diẹ sii si awọn igbi ooru nitori afẹfẹ ologbele-ọ̀gbẹlẹ̀ ti o gbọ̀nà..
wikipedia
yo
Ní ọdún 2019, Nàìjíríà ní ìrírí ìgbóná pẹ̀lú àwọn ìpínlẹ̀ Ariwa tí ó ní ìrírí àwọn ìṣẹ̀lẹ̀ gíga bí Minna ti ní ìwọ̀n otutu ti 42.2 °C..
wikipedia
yo
Pẹ̀lú 46.4 °C ní ọdún 2010, ìlú Nàìjíríà Aṣojúas ní ìwọ̀n òtútù tí ó gbà sílẹ̀ tí ó ga jùlọ nínú atọ́kọ̀ àwọn orílẹ̀-èdè àti àwọn agbègbè tí ó ní ipa nípasẹ̀ ìwọ̀n òtútù.agbára ní àkókò tútù, kìí ṣe ohun dání láti ní ìrírí jíjó tí ó lè fá ìṣàn omi ní àwọn agbègbè orílẹ̀-èdè kan..
wikipedia
yo
Ni ọdun 2012, orile-ede naa ni iriri ti o buru julọ ni ọdun 40 pẹlu isonu ti a pinnu ti n2.6 àìmọye..
wikipedia
yo
Àpapọ̀ ènìyàn 363 ni ó pa àti díẹ̀ síi ju 2,100,000 nípò..
wikipedia
yo
Ìkún Omi ti ọdún 2017 tí ó wáyé lásìkò ọjọ́ ní ìpínlẹ̀ Benue jẹ́ àjálù mìíràn tí ó fi ẹgbẹẹgbẹ̀rún ènìyàn kúrò..
wikipedia
yo
Ni ọdun 2021, 32 ninu awọn ipinlẹ 36 ti Nigeria ni awọn ọran ti iṣan omi ni ibamu si Ile-iṣẹ Itọju pajawiri ti Orilẹ-ede, ijabọ awọn emi 155 ti sọnu laarin Oṣu Kẹjọ ati Oṣu Kẹwa.Ọ̀gbẹlẹ̀ Naijiria tun wa lara awọn orilẹ-ede ti iṣẹlẹ kan ti ṣẹlẹ ti iyan gbóná janjan ninu ọ̀dàlẹ̀ Sahel lodun 2012 .wo eleyi na Geography of Nigeria awon ibi-afẹde idagbasoke alagbero ati Naijiria awon iṣan omi Sahel Afirika 2020awọn itọkasi..
wikipedia
yo
Adolph Zust (; ; Ọjọ́ Keje Oṣù Kíní Ọdún 1873- Ọjọ́ Kẹ̀wá Oṣù Kẹfà Ọdún 1976) jẹ́ òṣèré ọmọ orílẹ̀ èdè Hungary mọ́ Amẹ́ríkà tí ó gbajúmọ̀ gẹ́gẹ́ bi ọ̀kan lára àwọn mẹ́ta tí ó dá Paramount Pictures kalẹ̀..
wikipedia
yo
Ó ṣe àgbéjáde The prisoner of Zenda ní ọdún 1913.Ael bi Zust sinu ìdílé AshKenazi Juu ni Ricse, ninu ijọba Hungary ni Oṣu Kini ọdun 1873, ìjọba Hungary jẹ́ ara ìjọba Austro-Hungarian nígbà náà..
wikipedia
yo
Baba rẹ̀, Jacob, tí ó ń ṣiṣẹ́ nílẹ̀ ìkọjá sì kan, fi ayé sílẹ̀ nígbà tí ó jẹ́ ọmọ ọdún kan, ìyá rẹ̀, Hannah liebermann, sì fi ayé sílẹ̀ nígbà tí ó jẹ́ ọmọ ọdún méje..
wikipedia
yo
Adolph àti arákùnrin rẹ̀, Arthur kò wólẹ̀ pẹ̀lú Kalman lIbermann, arákùnrin baba wọn..
wikipedia
yo
lIbermann, ẹni tí ó jẹ́ Rabbi, ní ìrètí pé Adolph àti arákùnrin rẹ̀ ma di Rabbi, ṣùgbọ́n Adolph kò íṣe ní ilẹ̀ ìkọjá sì kan..
wikipedia
yo
Nígbà tí ó jẹ́ ọmọ ọdún 16, ó pinu láti kó lọ sí orílẹ̀ èdè Amẹ́ríkà..
wikipedia
yo
Ó bárí àjò rẹ̀ láti Hamburg lórí S/S Rugia ní ọjọ́ kini oṣù kẹta ó sì wọ New York City pẹ̀lú orúkọ Adolf Zuckery ní ọjọ́ kẹrìndínlógun Oṣù Kẹta Ọdún 1981.Àwọn Ìtọ́kasí..
wikipedia
yo
Bode aṣiìdè, Hièdì Uysys, Ewelah Nbìtì, Mo Abudu, Ni o ṣe akọsilẹ Fiimu naa, EbonyLife TV lo si ṣe agbejade rẹ, ti niyi Akínmọeyi to jẹ oludari agba to ti gba ọpọlọpọ ami-eye si dari..
wikipedia
yo
Nitori naa, oludari agba ti EbonyLife, ìyẹn Mo Abudu, tọrọ àforíjì lọ́wọ́ àwọn On-wo naa, o si ṣe afikun pe wọn maa ṣàtúnṣe.Àwọn akópa Shaffy Bello, Funke Akindele-Bello, Joke Silva, Kate Henshaw-Nuttal, Rahama Sadau, Mawuli gavor, Beverly Naya, Falz, Linda Yẹful Beverly Osu, Broda Shakà, Uzor Arukwe, Zainab Balogun, Dakore Egbuson-G, Rachel Onigaga ati Nedu Kiif itọkasi..
wikipedia
yo
dam Bkólórí wa ni Ipinle Sokoto ni Ariwa Iwọ-oorun Naijiria ..
wikipedia
yo
O ti pari ni ọdun 1978 ati ifiomipamọ́ rẹ ti o kun nipasẹ ọdun 1981..
wikipedia
yo
O jẹ agbami nla ti o wa ni ọdọ Sokoto, ti o wa ni ọdọ rímá, eyiti o jẹ ki o jẹ ọdọ Niger ..
wikipedia
yo
Omi láti inú ìdídò náà pèsè iṣẹ́ irrifíí BAkólórí..
wikipedia
yo
Ìdídò náà ni agbára tí àwọn mítà onígun 450, pẹ̀lú ìfiomipamọ́ tí ó bọ́ ṣàárẹ̀ 8,000 tí ó gbòòrò sí òkè..
wikipedia
yo
Ltọrẹ ìdàmú nípò ọ̀pọ̀lọpọ̀ àwọn àgbẹ̀ agbe nípò láì pèsè ilẹ̀ yíyan tàbí ìsanpadà owó..
wikipedia
yo
Ọ̀pọ̀lọpọ̀ ènìyàn ló kú nínú ìfohùnṣọ̀kan nítorí ìpàdánù ìgbésí ayé wọn..
wikipedia
yo
Ise agbese na ti di mimo bi apẹẹrẹ ayébáyé ti Ikùnà idagbasoke.Iroko ọdọ Sokoto gba agbegbe Savannah Sudan-ọ̀gbẹlẹ̀ ti ọ̀gbẹlẹ̀ ni Ariwa Nàìjíríà..
wikipedia
yo
Ọjọ́ ọlọ́dọọdún jẹ́ àìsọtẹ́lẹ̀, tí ó wá láti 500mm tó 1.300mm mm fún ọdún nígbà tí June- kẹsàn àkọ́kọ́..
wikipedia
yo
Ṣaaju ki wọn to kó ididò naa, bii 50,000 awọn agbe ti o wa ni agbegbe iṣan omi ti Sokoto ṣe adase ìpadàsẹhin ìpadàsẹhin jinlẹ, dida iresi ati ọkà ni akoko tútù ati awọn irugbin ẹfọ bii àlùbọ́sà, ata ilẹ̀ ati awọn tòmátì ni akoko igba otutu..
wikipedia
yo
Ọpọlọpọ awọn agbe lo ilana Shaodef ti gbigbe omi lati inu odò lati da sinu awọn ikanni Irigeson tabi awọn adagun omi..
wikipedia
yo
Awọn obinrin ni purDah kii ṣe nigbagbogbo ṣiṣe aaye ṣugbọn wọn ni awọn ẹtọ nini ati ṣe iranlọwọ ni ṣiṣe..
wikipedia
yo
Àwọn obìnrin tí kò sí lábẹ́ ìyàwá tí ńṣiṣẹ́ lọ́wọ́ ní iṣẹ́-ọ̀gbìn..
wikipedia
yo
Nigbagbogbo ile naa jẹ ohun ini Yunifasiti laisi awọn igbasilẹ aṣẹ ti nini..
wikipedia
yo
Àwọn àgbẹ̀ tí ó wà ní agbègbè, tí ń gbé ní àwọn ìpele ìfúnni, ni àníyàn díẹ̀ síi pẹ̀lú yàgò fún ewu ju jíjẹ eré..
wikipedia
yo
Agbegbe naa wa labẹ awọn ọ̀gbẹlẹ̀ ìgbàkọọkan, ati ifẹ fun ipese omi iduroṣinṣin je ọkan ninu awọn idi fun sise idido naa.Eto ni 1969, ajo ounjẹ ati ogbin (FAO) ti gbejade iroyin kan ti o se iṣeduro ìdàmú kekere kan ati ilana ìrìgeson ni Jehovahta mafara, pẹlu awon idamu ti o ga julọ fun iṣakoso iṣan omi..
wikipedia
yo
Ìròyìn FAO tẹnumọ́ pàtàkì ti ọ́nà mímú tí yóò ní ipa díẹ̀ sí àwọn ìlànà lílo ilẹ̀ tí ó wà, ní apákan nítorí àìní ìrírí pẹ̀lú àwọn ìṣe ìrìgéson ní agbègbè náà..
wikipedia
yo
Ni ọdun 1971 Ijọba ologun Naijiria pe awon igbero fun apẹrẹ ati abojuto iṣẹ akanṣe ati, ni ọdun 1972, fi iṣẹ naa fun Oodesit bakólórí Nigeria, ile-iṣẹ kan ti o jẹ 60% nipasẹ ijọba Naijiria ati 40% nipasẹ oniranlọwọ ti Fífia ..
wikipedia
yo
Lakoko akoko Ìkẹ́kọ̀ọ́ 1972 si 1974, ipari iṣẹ akanṣe naa gbooro lati bo ididò nla kan soso ati ẹrọ ìrìgeson mechazedzed kan ti o tobi..
wikipedia
yo
Àwọn àgbẹ̀ agbègbè kò ní ìmọ̀ràn nínú ìlànà ìgbérò àti pé kò sí ìwádi ti ipa ìsàlẹ̀.Ikọ́lé ikọ́lé Ìdídò náà bẹ̀rẹ̀ ní ọdún 1974 ó sì parí ní ọdún 1978, lẹ́hìn èyí ó gba ọdún mẹ́ta fún ìfipamọ́ lati kún..
wikipedia
yo
idì naa je ​ Emment-kun ile, pelu agbede Konja aarin 360 m gun ati 48 ti o onigbagbọ-to o Milionu agbára-ise agbára Hydlé MW kékeré..
wikipedia
yo
Àwọn páìpù Elarason ati àwọn ìkànnì kò parí títí di ọdún 1983 ati pé ó bọ́ ṣàárẹ̀ 23,000 nìkan ni àkàwé sí 30,000 ṣàárẹ̀ tí a pinnu ní ìpilẹ̀ṣẹ̀..
wikipedia
yo
Omi tí a fi jíṣẹ́ sí àwọn ṣàárẹ̀ 15,000 nípasẹ̀ àwọn SPrinrars àti sí 8,000 saare nípasẹ̀ wálé..
wikipedia
yo
Awọn SPrinrars jẹ́ gbowolori ṣugbọn ṣe lilo daradara diẹ sii ti omi ti o ba tọju daradara..
wikipedia
yo
Lẹhin awọn idiyele idiyele, iṣe Irigeson pari bi ọkan ninu awọn gbowolori julọ fun saare ni agbaye.
wikipedia
yo
Itọrẹ Ìdído náà, pẹlu ipele ilẹ̀, ìmúkúrò ati ìkólẹ̀ lílà run àwọn ilé oko tí ó níyelórí ati àwọn igi..
wikipedia
yo
Àwọn tí ó dúró ni a fi agbára mú láti gbin àwọn irúgbìn tí a kò mọ̀ gẹ́gẹ́bí alikama..
wikipedia
yo
Nígbà iṣẹ́ ìkọ́lé, àwọn àgbẹ̀ àdúgbò náà kò ní ọ̀nà tí wọ́n fi lè gbọ́ bùkátà ara wọn fún ọ̀pọ̀ ọdún..
wikipedia
yo
Ní ìkọlù àwọn olùfihàn ní oṣù kọkànlá ọdún 1979, gómìnà ìpínlẹ̀ ṣòkòtò, Shehu kanwàwà, ṣèlérí láti yanjú gbogbo àwọn ẹ̀dùn ọkàn wọn..
wikipedia
yo
Bíjì, ní ọjọ́ 28 oṣù kẹrin ọdún 1980 àwọn Ọlọpa gbé wọlé lórí àwọn olùfihàn tí kò ní ìhámọ́ra ó sì pa ènìyàn tí ó ju 380 lọ..
wikipedia
yo
Ìjọba náà dún ìṣẹ̀lẹ̀ náà, ní sísọ pé 25 nìkan ni ó kù.Ipa ìsàlẹ̀ àwọn agbè iṣan omi tí ó wà ní ìsàlẹ̀ nílò ìtúsílẹ̀ omi nlá ṣáájú àkókò ìdàgbàsókè, pẹ̀lú àwọn ṣiṣan tí ó dínkù nígbà bí wọ́n ṣe nṣe àdáṣe ìpadàsẹ̀hìn ìṣàn omi..
wikipedia
yo
Àwọn oníṣẹ́ ìdàmú kò ní ìfarabalẹ̀ sí ìwúlò yìí, ìtúsílẹ̀ omi tí kò tó ní àwọn àkókò tí kò yẹ..
wikipedia
yo
Ìdídó náà dínkù ní pàtàkì àwọn sísán téńté òkè àti ìjìnlẹ̀, iye àkókò àti iye ìṣàn omi ní ìsàlẹ̀ lákokò àkókò tútù..
wikipedia
yo
Ó tún dín iye omi tó wà fún iṣẹ́ àgbẹ̀ kù, níwọ̀n bó ti jẹ́ pé omi ńlá kan tó wà ní agbègbè gbígbóná tó sì gbé máa ń pàdánù ọ̀pọ̀lọpọ̀ omi..
wikipedia
yo
Ni àwọn agbègbè ti o wa ni isalẹ, ti apapọ 19,000 saare ti ilé iṣan omi, ididò naa yorisi nùnu ti 7,000 saare ti iṣelọpọ iresi ati 5,000 saare ti àwọn irugbin akọkọ igba otutu..
wikipedia
yo
ìpàdánù yìí jẹ́ àìṣedéédé ní apákan nípasẹ̀ àwọn àlékún ní iye jéró kékeré àti iṣelọpọ ọkà, ṣùgbọ́n ènìyàn 12,000 ni a fi agbára mú láti gbé..
wikipedia
yo
ìpàdánù ti iṣelọpọ ọ̀gbìn ti ní ìdíyelé ní US$7 million lododun.ìfomipamọ́ ati agbegbe ìrìgeson awọn ifiomipamọ́ ni o ni jo kekere littoral Agbegbe, eyi ti o ṣe ìdinwó awọn iwọn ti spawning ati nosiri agbegbe ti julọ ẹja..
wikipedia
yo
Omi náà jẹ́ TurEpo, Didimu àwọn pakúlú ilẹ̀ tí ó dádúró tí ó di iná àti ṣe idiwọ idagbasoke ti awọn ohun ogbin inu omi ti o wa lori eyiti ẹja gbáralé fun ounjẹ..
wikipedia
yo
Eyi ṣe idiwọ̀n agbára ti ifiomipamọ́ fun iṣelọpọ ẹja..
wikipedia
yo